13.09.2012

Atjaunos Ekonomikas priekšmetu vidusskolās

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) 11.septembrī rīkotajā apaļā galda diskusijā "Sabiedrības izglītošanas virzieni finanšu jomā" panākta konceptuāla vienošanās, ka mācību programmas tiks būtiski papildinātas, integrējot tajās arī finanšu nozares institūciju izstrādātos finanšu prasmes veicinošos mācību materiālus un interaktīvos rīkus. Tāpat panākta vienprātība, ka ekonomikas zinātne un finanšu pamati ir jāpārzina ikvienam skolas beidzējam.


Diskusijā piedalījās FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, VISC vadītājs Guntis Vasiļevskis, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane, Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs, kā arī „Junior Achievement - Young Enterprise Latvia” izpilddirektors Jānis Krievāns un vairāku Latvijas banku eksperti, kas aktīvi iesaistījušās finanšu izglītošanas aktivitātēs.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis: "Līdz šim izglītības sistēma ir dreifējusi ap šiem degošajiem jautājumiem, taču IZM tas ir jārisina, un es uzņemos koordinējošo lomu – diskutēsim par finanšu pratības elementu integrēšanu skolu programmās. Ekonomiskās zināšanas es kopumā saredzu kā atsevišķu kompetenci. Svarīga ir arī pieaugušo un arī pašu pedagogu tālākizglītība. Tāpēc jāpārskata augstskolu programmas, jo pedagogi nāk no tām. Iespējams sabiedrības ekonomiskās izglītības jautājums ir jāaktualizē arī NAP līmenī. Šī ir pirmā konstruktīvā vienošanās, tagad ir jāprecizē sadarbības algoritms un jāsadala turpmākie darbi.”
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs: "Prieks, ka izdevās ievirzīt diskusiju par labu tam, ka skolās var nākotnē mācīt ekonomikas pamatus, ne tikai finanšu pratību: par to, kā nopelnīt naudu, nevis tikai par to, kā mazumiņu pārvaldīt. Ja Latvijā joprojām būtu ekonomika kā obligāts priekšmets visās skolās, tad iespējams, tik smagā krīzē Latvija nebūtu nonākusi."

JA-YE Latvija izpilddirektors Jānis Krievāns: „Uzskatu, ka Ekonomikas izņemšana no obligāto mācību priekšmetu saraksta bija pārpratums, tādēļ esam gatavi aktīvi iesaistīties tā “reanimēšanā”, piedāvājot savu 21 gada pieredzi ekonomikas un biznesa izglītībā Latvijā. Finanšu jautājumiem skolās jābūt apskatītiem daudz plašāk, nekā tas ir bijis līdz šim. Latvijai ir pietiekami sāpīga pieredze, no kuras jāmācās, lai mēs šādā situācijā nenonāktu atkal. Tomēr ir jāsaprot, ka ar Ekonomikas priekšmeta atkalieviešanu vidusskolā vien nepietiek, joprojām paliek aktuāls jautājums par ekonomikas apgūšanu sākumskolā un pamatskolā, kas pašreiz ir integrēta Sociālo zinību priekšmetu blokā kopā ar ētiku, cilvēktiesībām un veselības mācību.
Es ticu, ka laicīga un sistemātika iedzīvotāju izglītošana ekonomikas jautājumos palīdzēs ikvienam no mums pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus, tādejādi paaugstinot katra individuālo un valsts kopējo labklājības līmeni. Mums ir jārīkojas mērķtiecīgi, lai izmaiņas mēs redzētu jau 2013. gada 1. septembrī.”

FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: "Finanšu zināšanas un, kas vēl būtiskāk - prasmes tās pielietot, ir mūsdienīgas, konkurētpējīgas sabiedrības nepieciešamība. Tāpēc lai nodrošinātu augstāku finanšu zināšanu un praktisko prasmju līmeni, kas kopā veido šo jauno jēdzienu – finanšu pratība, finanšu nozares partneri jau aktīvi sadarbojas, daloties izstrādātajos apmācību materiālos un interaktīvos rīkos un virzot jaunas iniciatīvas. [..] Es saredzu, ka koordinējot katras finanšu izglītošanā ieinteresētās organizācijas lomu un iespējas, ir iespējams Latvijā nodrošināt augstāku finanšu pratības līmeni."

Pieslēdzieties, lai pievienotu komentāru