Skolotāji un eksperti norāda uz sociālo zinību nejēdzībām
Skolotāji un eksperti norāda uz sociālo zinību nejēdzībām
Ar spraigu diskusiju par izglītības nozīmi Latvijas uzņēmējdarbības attīstībā noslēgušies LIAA, JA-YE Latvija un Swedbank organizētie A līmeņa tālākizglītības kursi skolotājiem par Skolēnu mācību uzņēmumu programmas praktisko pielietojumu mācību procesā.
Gada nogalē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar biznesa izglītības biedrību Junior Achievement – Young Enterprise Latvija un Swedbank organizēja A līmeņa tālākizglītības kursus uzņēmējdarbības kompetenču pilnveidošanā dažādu mācību priekšmetu skolotājiem „Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) mācību metodes integrēšana dažādos mācību priekšmetos – uzņēmējspēju kompetenču attīstīšana un pilnveidošana”. Kursi norisinājās trīs moduļos par dažādām uzņēmējdarbības tēmām. Noslēdzošajā modulī piedalījās 112 skolotāji no visas Latvijas, un tajā norisinājās ekspertu paneļdiskusija par Latvijas nākotni, uzņēmējdarbību un izglītības lomu tajā.
JA-YE LatvijaPadomes priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Aigars Rostovskis radījis konkrētu vīziju: „Kur mēs ejam vai kur mēs neejam – tie ir jautājumi, uz kuriem vajag konkrētas atbildes gan privātajā, gan profesionālajā dzīvē. No valsts šādu mērķi nedzird, tādēļ piedāvāju, ka 2030. gadā Latvija ir viena no TOP 20 pasaulē pēc IKP [iekšzemes kopprodukta rādītājiem] uz vienu iedzīvotāju (pēc 2012.gada datiem Latvija ir 74.vietā pasaulē – red.). Šobrīd vadībā ir Austrija, Īrija, Apvienotā Karaliste. Starpība pagaidām ir trīs reizes. Bet, manuprāt, tas ir iespējams – jautājums tikai, vai mēs uzstādām šādu ambiciozu mērķi un turp dodamies. Bet – visi kopā. Pasaulē ir valstis, kurām tas ir izdevies,” apņēmības pilns ir A.Rostovskis. Izglītības uzdevums šī mērķa sasniegšanai būtu iemācīt katram pašam radīt savu darba vietu. „Katrs pats ir atbildīgs par savu materiālo labklājību. Un mums vajag līderus!” piebilst A. Rostovskis.
Eiroparlamenta deputāte un Latvijas Ekonomikas attīstības foruma prezidente Inese Vaideresavā uzrunā informēja, ka Eiropas iedzīvotāju interese nodarboties ar uzņēmējdarbību ar katru gadu samazinās. Šobrīd ieinteresēto ir mazāk nekā puse. „Eiropiešiem ir vēlme pēc drošības un stabilitātes, un darba ņēmēja pozīcija samazina riskus. Tagad eiropieši ir ar mieru pieņemt mazāk apmaksātu darbu, lai tikai būtu drošība,” atzīmē I.Vaidere. Ir skaidrs, ka šī tendence nav pozitīva ekonomiskajai izaugsmei, tādēļ būtu ļoti nozīmīgi iekļaut uzņēmējdarbības izglītību mācību programmā. I.Vaidere arī uzsvēra, ka situācijas uzlabošanai Eiropas Komisijā ir izstrādāts rīcības plāns uzņēmējdarbības attīstīšanas jomā.
„Uzņēmējspēja būs faktors, kas noteiks cilvēka veiksmīgumu gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē,”uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone, aktualizējot uzņēmējdarbības, uzņēmējspēju un finanšu pratības apguvi skolās. „Ekonomikas priekšmeta stundu skaits ir nepietiekams. Apvienotas ekonomika un sociālās zinātnes bieži vien ir vienīgā iespēja skolā apgūt ekonomiku. Tā saplūst vispārējā masā. Vidusskolā ekonomika ir izvēles priekšmets, bet mēs virzām savu pozīciju, ka tai ir jābūt obligātai. Gan lai jaunieši tīri privāti spētu neiekrist reklāmu slazdos; gan lai audzinātu viņos darba devēja filozofiju,” uzsver L. Menģelsone.
Skolotāju aplausus izpelnījās Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas ekonomika skolotājas Intas Jorniņas ierosinājums, ka LR Izglītības un zinātnes ministrijā būtu jābūt atsevišķam cilvēkam, kurš būtu atbildīgs par ekonomiku un aktīvi sadarbotos ar dažādām organizācijām, kas nodrošina ekonomikas izglītību skolās. „Paldies tiem, kas savulaik panāca, ka ekonomika bija obligāta. Notika ļoti laba skolotāju sagatavošanas sistēma, skolās tika sakārtots, ka ekonomiku māca 8.klasē. Vidusskolā jau bija saprašana, kas ir biznesa plāni, stāšanās darbā. Skolēns zināja, kādas ir viņa tiesības. Bet notika reformas, un ekonomika pazuda. Pazuda arī vesela rinda ļoti labu ekonomikas skolotāju,” norāda I.Jorniņa.
Viņai piekrīt arī kāda latviešu valodas un literatūras skolotāja, kura kursos pati apguvusi un tagad māca sociālās zinības, kas apvieno ekonomikas, ētikas, veselības mācības un civilzinību mācību priekšmetus. Jāatzīmē, ka šī ir vienīgā iespēja skolā apgūt ekonomiku. „Pirms vairākiem gadiem šos priekšmetus apvienoja, un man kā literātam – mākoņstūmējam tagad jāmāca arī ekonomika. Vairāk par skolēna kabatas naudu es nevaru iemācīt. Esmu laimīga, ka ekonomikas stundu skaits ir beidzies, un es varu pievērsties savai ētikai. Tur vēl ir citi „labi” priekšmeti – civilzinības un veselības mācība – to ārstam noņēma un iedeva man…” realitāti mācību programmas izpildē atklāj skolotāja.
„Mēs pašreiz daudz runājam par reformām augstākajā izglītībā. Bet, mūsuprāt, vajadzētu pievērst lielāku uzmanību vidējai izglītībai un vidējai profesionālajai izglītībai: vajadzētu pārskatīt mācību saturu un kā obligātu atkal iekļaut tajā ekonomikas priekšmetu. Tas nodrošinās izglītotu patērētāju un izkristalizēs jauno līderu un uzņēmēju paaudzi,” uzskata JA-YE Latvija programmu direktore Inga Bolmane.
„Pasaule ir atvērta, ir iespējas gan mācīties, gan strādāt. [..] Mums ir vajadzīgs radošums, kā mūsu tautu attīstīt. Mēs nebūsim ķīnieši vai singapūrieši, bet mēs daudz no viņiem varam mācīties. Un lēmumus kādi mums vajadzīgi, mēs varam pieņemt tikai paši,” diskusiju noslēdza Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.
Skolotāju A līmeņa tālākizglītības kursi tika īstenoti LIAA projekta „Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība. Pasākumu atbalsta JA-YE Latvija stratēģiskais partneris Swedbank. Kursus varēja vērot arī tiešsaistē internetā.
Darbspējas. Uzņēmējdarbība. Finanšu pratība.
JA-YE Latvija programmas – uzņēmīgas jaunās paaudzes pamats!
Informāciju sagatavoja
JA-YE Latvija mārketinga vadītāja Sintija Lase
Tālrunis: 22088990; E-pasts: sintija@jal.lv
