Rosinās Ēnu dienu iekļaut vispārējās izglītības mācību saturā
Junior Achievement Latvija (JAL) rīkotajā diskusijā “Inženierzinātnes — nenovērtētā karjeras iespeja” jaunieši, darba devēji un izglītības sektora pārstāvji savstarpējā sarunā skaidroja galvenos iemeslus speciālistu trūkumam inženiertehniskajās nozarēs un izteica ierosinājumus, kas būtu darāms, lai jauniešus motivētu tās apgūt. Diskusijas dalībniekiem bija vienots viedoklis par to, ka viena no būtiskākajām problēmām ir tā, ka jauniešiem trūkst informācijas un praktiskā skatījuma par to, kādas profesijas un iespējas piedāvā inženierzinātnes. Diskusijas noslēgumā JAL nāca klajā ar ierosinājumu Izglītības un zinātnes ministrijai ikgadējo Ēnu Dienu iekļaut vispārējās izglītības mācību saturā. Jau tuvākajā laikā biedrība veiks nākamos soļus, lai šī iniciatīva nonāktu izglītības ministra dienaskārtībā tālākai virzībai.
Ekonomikas ministrija ir aplēsusi dramatiskus datus — IKT nozares speciālistu un inženieru iztrūkums 2020. gadā būs jau 20 000 darbinieku. Vērtējot šī gada Ēnu dienas rezultātus, var gūt apstiprinājumu šādām prognozēm — populārākās Ēnu dienas profesijas ir stjuarti, mākslinieki, radio diktori. Starp tām nav atrodamas inženierzinātnes. Otra lieta - Junior Achievement Latvija katru gadu organizētajā Ēnu dienā piedalās arvien vairāk skolēnu un darba devēju, taču, piemēram, vidusskolu grupā procentuālais ēnotāju skaits attiecībā pret kopējo skolēnu skaitu valstī ir neliels. JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns komentē situāciju karjeras izglītības jomā Latvijā: “Šobrīd esošajai vispārējās izglītības sistēmai nav ciešas saiknes ar reālajām darbavietām. Darba devējiem nav iespējas pietiekoši iesaistīties jauno speciālistu apmācībā jau skolas solā. Lai skolēns izdarītu savu izvēli par labu īstajai profesijai, tam jau skolas laikā ir jāpārredz savas dzīves spēles laukums, tostarp arī iespējamā profesionālā karjera. Skola ir jāsasaista ar dzīvi. Ēnu diena ir iespēja vismaz vienu dienu gadā ielūkoties interesējošās profesijas darba ikdienā un izdarīt pamatotu izvēli.”
Klātesošie jaunieši atzina, ka, domājot par nākotnes profesiju izvēli, svarīgas ir iespējas būt neatkarīgiem, brīviem un plānot savu laiku, darīt to, kas patīk, izvēlēties inženiertehnisko vai IT jomas specialitāti nav īsti motivēti. Attiecībā uz humanitāro zinātņu virzieniem ir skaidrākas līnijas, piemēram, ja jaunietis izvēlas žurnālistiku, tad ir skaidrs, ka nākotnē būs žurnālists vai sabiedrisko attiecību speciālists. Inženieriem ir grūtāk, piemēram, kā minēja viens no diskusijas dalībniekiem, strādājošs students Vents Pauls Krauklis: “Būvniekiem Rīgas Tehniskajā universitātē vien ir 7 studiju programmas.” Vēl viens iemesls ir iesakņojušies stereotipi par padomju laiku inženieri. Jauniešiem trūkst izpratnes, cik inženierzinātņu profesiju klāsts patiesībā ir dažāds.
Darba devēji diskusijā nonāca pie vienota uzskata, ka svarīgi ir skolā neiedalīt zināšanu apguvi virzienos — eksaktajā un humanitārajā. Skola ir tā vieta, kur jaunieši mācās domāt — meklēt kopsakarības, pavērt apvāršņus personības izpausmei —, un ir svarīgi, lai ir pamatzināšanas, tostarp eksaktajās zinātnēs, kas sniedz iespējas, vidusskolu beidzot, izvēlēties jebkuru profesiju. Darba devēja inženiertehniskajā nozarē SIA LatRosTrans personāla vadītāja Marika Lapiņa: “Arī uzņēmumam LatRosTrans jau tuvākās desmitgades laikā nāksies saskarties ar jauno inženieru trūkumu, jo no tiem teju 40 inženiertehniskajiem speciālistiem, kas šobrīd strādā uzņēmumā, daļa tad dosies pensijā. Es ieteiktu jauniešiem skatīt lietas to plašumā un daudzveidībā. Nevajag novilkt robežu starp eksaktajām un humanitārajām zinātnēm. Inženierzinātnes paver ārkārtīgi plašas iespējas arī radošumam, turklāt mūsdienīgi inženieri nevarēs iztikt bez humanitārām zināšanām — piemēram, valodu zināšanām vai komunikācijas prasmēm. Tāpēc, manuprāt, būtiski ir jauniešiem izmantot katru iespēju paplašināt savu redzesloku — Ēnu dienu, prakses iespējas, brīvprātīgo darbu.”
Diskusijas ieraksts pieejams tiešsaistē - https://youtu.be/RXtISM19rOA
